Dziednieka ētikas kodekss
Eho

1. Dziednieka darbības princips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām, un tas nav atkarīgs no viņa tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, politiskajiem uzskatiem un stāvokļa sabiedrībā.

2. Dziednieka galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēka veselību un dzīvību.

3. Dziednieks nedara otram to, ko negrib, lai kāds nodarītu viņam pašam.

4. Dziedniekam pašam ir jābūt veselam un enerģētiski sakārtotam, lai dziedinātu citus.

5. Dziednieks neuzstāda diagnozes, atstājot šos jautājumus ārsta kompetencē.

6. Dziednieks ciena savu līdzcilvēku, klientu tiesības pašam izvēlēties dziednieku, kā arī formas un līdzekļus, lai izveseļotos.

7. Dziednieks ciena savu klientu un kolēģu uzticību un atturas to izmantot savtīgos nolūkos, neizpaužot par klientiem un saviem kolēģiem konfidenciālu informāciju, ziņas par citu personu veselības stāvokli. Šāda informācija ir izpaužama tikai ar klienta vai kolēģu atļauju.

8. Dziedniekam savā profesionālajā darbībā jāaturas no tādas rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju vai radīt šaubas par viņa godīgumu un cieņu.

9. Dziednieks ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci, teorētiskā zināšanu līmeņa un praktisko iemaņu (profesionālās kvalifikācijas) paaugstināšanu. Apmācībai un personīgajai attīstībai jākļūst par patstāvīgiem elementiem visas profesionālās karjeras laikā.

10. Dziednieks apzinās, ka viņa zināšanas nav pilnīgas. Tādēļ vajadzības gadījumā, ņemot vērā dziedniecības specifiku, kā arī medicīnas specifiku, viņam jāveic papildus konsultācijas.

11. Dziednieks aktīvi piedalās dziednieciskās izglītošanas darbā.

12. Dziednieks uzņemas atbildību par visiem saviem lēmumiem un rīcību.

13. Profesija prasa ikviena dziednieka godīgumu pret klientu visās jomās.

14. Dziednieks var brīvi uzņemties vai arī atteikties dziedināt klientu.

15. Dziednieks dara visu, kas ir viņa spēkos, orientējoties uz panākumiem un veiksmi.

16. Vietā, kur dziednieks veic savu profesionālo darbību, ir jābūt atbilstošiem apstākļiem.

17. Dziednieks atdzīst un ciena citas metodes, mācības un tās praktizējošos cilvēkus.

18. Dziednieks atturas no nepārbaudītām praksēm, ja tās nepārzina.

19. Dziednieka labākā reklāma ir viņa profesionālās spējas.

20. Pašreklamēšanās, citu cilvēku pazemošana vai līdzīgas darbības, kas tiek izmantots dziedniecības praksē savtīgos nolūkos, nav savienojamas ar dziednieka ētikas kodeksa principiem.

21. Jebkurai informācijai (publikācijas, reklāmas, apmācības, TV un radiopārraides u.c.), kas tiek pasniegta publikai, ir jābūt taktiskais un atturīgai, īpaši tur, kur ir runa par iegūtiem rezultātiem.

22. Dziedniekam ir tiesības par padarīto darbu noteikt honorāru, vērtējot gan personiski sniegto palīdzību, gan katra klienta maksātspēju, ņemot vērā, ka dziedniecība nav iedzīvošanās avots.

23. Dziedniekam ir tiesības dziedināt bez maksas vai arī par ziedojumiem.

Apstiprināts
Latvijas dziednieku savienības
Valdes sēdē